Skrundas novada pašvaldība pārsteigta par Iekšlietu ministrijas apsvērto ieceri izveidot patvēruma meklētāju izmitināšanas centru bijušās Skrundas arodvidusskolas telpās, ziņo Latvijas Sabiedrisko mediju portāls lsm.lv. Pašvaldība nobažījusies par drošību un vēlas saņemt no ministrijas vairāk informācijas.
Nelegālo imigrantu izmitināšanas centrā Daugavpilī aizņemtas visas 84 vietas un vēl 28 nelegālie imigranti ievietoti policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatoros, kas speciāli piemēroti šo cilvēku uzņemšanai.
Centrā “Mucenieki”, kur izmitina tos, kam piešķirts patvēruma meklētāja statuss, brīvas vietas vēl ir, taču vēl kāda līdzīga grupa, kā 28 Irākas patvēruma meklētāju gadījumā, un arī tur cilvēkus uzņemt vairs nevarēs.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uzsver, ka jārīkojas ātri, lai līdz gada beigām varētu atvērt jaunus centrus. Pašlaik tiekot apzinātas ēkas visā Latvijā, kur bez lieliem ieguldījumiem šādas mītnes varētu ierīkot.
“Piemēram, Skrundā ir arodvidusskola, kas faktiski stāv tukša, stāv izremontēta, līdz ar to nedēļas laikā mēs nāksim uz valdību ar informatīvo ziņojumu, lai šo jautājumu risinātu,” sacīja ministrs.
Skrundas pašvaldībai Iekšlietu ministrijas plāni bijis pārsteigumus un saruna ar ministrijas valsts sekretāri Ilzi Pētersoni-Godmani par to notika tikai pirmdien.
Skola, kuru grib pārveidot par izmitināšanas centru, šogad likvidēta un 1.septembrī skolotāji vēl simboliski pulcējās uz svinīgo sanākšanu pie slēgtajām skolas durvīm. Pirms kādu ielaist šajās telpās, Skrundā par Iekšlietu ministrijas plāniem grib noskaidrot ko vairāk. Turklāt uzsver - palīdzēt gatavi cilvēkiem, kas bēg no kara, nevis nelegālajiem imigrantiem.
Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece LTV “Panorāmai” norādīja, ka pašvaldībai ir svarīgi saprast, cik kara bēgļu šis centrs izmitinās - attiecībā pret mūsu iedzīvotājiem”.
“Mums ir svarīga iekšējā drošība. Jo šajā brīdī uz bijušo Kuldīgas rajonu ir dalīts Valsts policijas sastāvs, ir divi policisti, un mēs uzskatām, ka šī iekšējā drošība tomēr ir tikpat svarīga kā ārējā drošība, kam mēs pievēršam ļoti lielu uzmanību,” sacīja Robežniece.
Tikmēr Valsts robežsardzē uzsver arī jauna centra nepieciešamību tieši nelegālajiem imigrantiem. Tāds bija iecerēts Rīgā, lai būtu tuvāk lidostai, taču īpašumtiesību strīdu dēļ jau gadiem šī problēma nav atrisināta.
Lai šobrīd nodrošinātu vietas jauniem iebraucējiem, daudz aktīvāk notiekot izraidīšana, tādēļ neesot tā, ka nelegālos imigrantus vispār nebūtu kur likt.
Nelegāli Latvijā visbiežāk ierodas vjetnamieši. Savukārt cilvēki, kuriem tiek piešķirts patvēruma meklētāja statuss, ir no Sīrijas, Irākas, Afganistānas, Ukrainas un citām valstīm.
Jau ziņots, ka vēl pirms bēgļu ierašanās tā sauktās kvotu sistēmas ietvaros, Latvijā arvien pieaug patvēruma meklētāju skaits, jo daudzi līdz mūsu valstij nonāk pašu spēkiem, un jau tagad viņu izmitināšanas centros vairs nav vietas. Iekšlietu ministrija (IeM) apsver iespēju bēgļus izmitināt bijušās Skrundas arodvidusskolas telpās.
Šī arodskola no septembra sākuma ir likvidēta un telpas stāv tukšas. Savukārt „Mucenieki” tiktu pārveidoti par slēgta tipa centru izraidāmo ārzemnieku uzturēšanai.
IeM pagājušajā otrdienā nāca klajā ar ziņojumu par iecerēto rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai. Neskatoties uz to, ka valdībai pagaidām vēl nav izdevies vienoties par to, kura no iestādēm būs atbildīga par patvēruma meklētājiem un cik tam tiks atvēlēts līdzekļu, galvenie rīcības plāna punkti valdībai jau ir skaidri.
Plaši apspriestais rīcības plāns patvēruma meklētāju uzņemšanu lielus pārsteigumus nav nesis – aplēses liecina, ka 531 bēgļa uzņemšanai būs nepieciešami aptuveni 16 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa būtu līdzekļi no Eiropas Savienības (ES) patvēruma meklētāju un integrācijas fonda, bet daļa – arī no pašas Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Latvija paudusi gatavību brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus, bet saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs papildus jāuzņem 281 patvēruma meklētājs - kopumā 531 persona no 120 000 bēgļu, kas atrodas Grieķijā un Itālijā.
Sākotnējais Eiropas Komisijas (EK) plāns paredzēja arī pārvietot aptuveni 54 000 bēgļus, kuri atrodas Ungārijā, bet tā kā Ungārija balsoja pret obligātajām bēgļu sadales kvotām, pašreizējā vienošanās uz tiem neattiecas.
Uz Latviju bija plānots pārvietot vēl 237 cilvēkus no Ungārijas, un šīs kvotas liktenis pagaidām nav skaidrs. EK plāno gada laikā vērtēt situāciju un nepieciešamības gadījumā, iespējams, šīs kvotas ietvaros starp ES dalībvalstīm sadalīt bēgļus no Itālijas un Grieķijas.
Informācija pārpublicēta no: www.lsm.lv
Autori: Liene Barisa-Sermule, LTV Ziņu dienests
