14. oktobrī mūžībā aizgājusi ilggadējā Skrundas vidusskolas skolotāja Dzidra Roga.
Kā no krāsainiem mozaīkas gabaliņiem salikts skolotājas Dzidras Rogas mūžs.
Tur ir māja Skrundā, kur pirmoreiz mazā meitene, vienīgais bērns ģimenē, iemina bērnības taciņas.
Tur ir pēckara gadi, lielā vēlēšanās mācīties par skolotāju un divi iegūtie diplomi Liepājā – pedagoģijas skolā, pēc tam – Pedagoģiskajā institūtā.
Kā daudzkrāsaini toņi mozaīkā laistās dienas, kas pavadītas ekskursijās no Sibīrijas līdz Kaukāzam skolas brīvlaikos.
Dzīves mozaīku krāšņāku dara viņas mīļā audzināmā klase, ar kuru kopā skolotāja brauca ekskursijās, piedalījās TV konkursos, draudzējās ar citām skolām. Bijušie audzēkņi atceras savu atraktīvo audzinātāju, tāpat kā viņas mazo, silto istabiņu pretī skolai, kurā visiem pietika vietas un katrs tika sagaidīts ar lielu mīlestību. Kolēģi tur bija bieži viesi, jo Dzidrai bija laba, atsaucīga, jūtīga sirds. Tas nekas, ka reizēm viņa bija kategoriska savos spriedumos – viņa bija taisnīgs cilvēks un necieta melus.
Pirms aiziešanas pensijā skolotāja mācīja latviešu valodu un skolēniem ieteica, lai atgādinot viņai runāt lēnāk – viņas runas temps bija ātrs. Viņa vienmēr teica acīs to, ko domāja.
Pirmā darba vieta skolotājai bija Raņķu skola, bet kopš 1953. gada līdz 1986. gadam par savu darba vietu viņa sauca Skrundas skolu. Kad viņai lūdza aizvietot kolēģus, viņa palīdzēja un reizēm tika galā ar tādiem skolēniem, ar kuriem citiem bija problēmas.
Viņa pievērsa lielu uzmanību savam izskatam, tāpēc pati šuva, adīja un tamborēja. Cik raiti ritēja viņas valoda, tikpat raiti kustējās viņas rokas darba ritmā.
Nu pēdējais mozaīkas gabaliņš nostājies savā vietā. Mazliet ar baltu rīta sarmu, ar pēdējo mārtiņrožu sveicieniem, ar rudenīgajiem saules stariem. Kā paldies skolotājai, skrundeniecei, bagātu mūžu nodzīvojušam cilvēkam.
Izvadīšana 22. oktobrī plkst. 13.00 no Skrundas apbedīšanas biroja uz Baznīcas kapiem.
Skrundas vidusskolas kolektīvs
Skrundas novada pašvaldības kolektīvs izsaka visdziļāko līdzjūtību Dzidras Rogas piederīgajiem, viņu mūžības ceļā pavadot.
