14.jūnijs bija diena, kad vai ikvienā apdzīvotajā vietā Latvijā tika godināti tie cilvēki, kuri 1941.gadā tika izvesti uz Sibīriju. Piemiņas brīdis notika arī Skrundas novadā.

Uzrunājot rudbāržniekus, kuri bija pulcējušies, lai atcerētos to dienu skaudros notikumus, Skrundas novada pašvaldības vadītāja Nellija Kleinberga sacīja: „Šķiet, ka Latvijā nav nevienas dzimtas vai ģimenes, kur kāds nebūtu izbaudījis tālo ceļu. Un arī manās mājās mans tētis, toreiz kā bērns, uzsāka ceļu prom tālu uz Sibīriju. To ir ļoti grūti saprast- mēs stāvam šeit brīvi, varam paust savu viedokli, pat himnai ir cits skanējums. Es aicinu nolikt ziedus un domāt par šiem cilvēkiem un domāt arī par mūsu rītdienu- būsim stipri kā latvieši!”

Piemiņas vieta šogad labiekārtota. Gājēju celiņi ieguvuši jaunu segumu- bruģīti. Pārvaldes vadītājs Aldis Zalgauckis atzīst, ka labiekārtošana turpināsies, jo jāizceļ vecie celmi un jāierīko zālājs. Piemiņas pasākumā viņš aicināja būt lepniem par to, ka esam izturējuši smagos vēstures notikumus, un ar cerību un lepnumu skatīties nākotnē.

Piemiņas brīža dalībnieki atzīst, ka nav svarīgi, kad izvešana skārusi kādu no tuviniekiem- svarīgi ir neaizmirst šos notikumus, lai nekas tāds vairs neatkārtotos.
Rudbāržniece Austra Osvalde sacīja, ka šajā pasākumā nāk domās satikties ar savu tēti, kurš izsūtīts, bet viņa atdusas vieta nav zināma.

1941. gada jūnija deportācijas Latvijā bija vairāk nekā 15 000 okupētās Latvijas civiliedzīvotāju arests naktī no 13. uz 14. jūniju un izvešana vai mūža nometinājums attālos PSRS apvidos. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Teksts- Ieva Benefelde
Sandra Kuzmicka foto no piemiņas brīža Raņķos