6. oktobrī Antuļu bibliotēka visus interesentus aicināja uz tikšanos ar dzejnieku Hariju Krūzi un viņa domu biedri Mārīti Kviesi. Pasākumu “Atrasto vārdu birojā” muzikāli papildināja Jānis Ābols.
Interese par dzejotu vārdu Harijam Krūzem radās jau sen, kad pēckara bērnu rīcībā nebija ne televizora, ne interneta. Bija grāmatas un radio. Labs radio ar raidlugām, dzeju, tautas mūziku, lauku kapelu. Paša pirmās četrrindītes un sarži tapa kā apsveikumi draugiem un darba biedriem dažādās sadzīves situācijās. Autoram piemīt spēja saklausītas anekdotes pārvērst humoristiskos dzejoļos:
”Tu mani atradi kāpostos?”
mātei vaicāja dēls.
„Jā, mīļais, uz lauka, aiz garāžām.
Vakar par laimi bij’ vēls”.
Autoram ir tuvs humora žanrs, tādēļ kopā ar lielisko humoristu un karikatūristu plejādi strādājis izdevniecībā “Dadzis”.
Harijam Krūzem ir iznācis dzejoļu krājums ”Atrasto vārdu birojs”. Tajā ir apkopoti dažāda žanra dzejoļi: mīlestības, sadzīves un humoristiskie dzejoļi, kā arī veltījumi tautā iemīļotiem māksliniekiem un dzejniekiem.
Jānis Ābols ar savu izjusto, emocionālo dziedājumu lieliski papildināja pasākumu, dziedot dziesmas no R. Kaupera un K. Dimitera repertuāra.
Ikdienas steiga mūs ir tik ļoti pārņēmusi, ka brīžam aizmirstam tuviem cilvēkiem pateikt, cik ļoti mīlam viņus, pateikt paldies par to, ka viņi ir blakus. Mēs mīlam pārāk reti un neieredzam pārāk bieži. Varbūt šādi kopīgi muzikāli dzejas pasākumi varētu likt kaut nedaudz atgūties no ikdienas steigas un padomāt par vērtībām. Par savstarpējām attiecībām. Harijs Mārītei palīdzējis pārvarēt dzīves smagos brīžus. Ir ļoti labi, ka blakus ir laba, mīļa drauga plecs. Harijs un Mārīte viens otram veltījuši daudzus dzejoļus kā pateicību par draudzību un atbalstu.
Mārītei veltītais Harija dzejolis “Tās domas”
tās domas traucas
pie tevis šovakar vien
ar putekļiem nesajaucas
kaut lielceļa putekļos skrien
tās domas
tās domas atver
miglainas upes plakstus
roku līnijās lasa
Lielvārdes jostas rakstus
tās domas
tās domas nemet
arī vakarā ēnu
ejot no versmaina bula
pret rietumiem taku lēnu
tās domas
tās domas klejo
vienas cilvēku barā
acīm meklējot tevi –
rudeņa pavasari
Mārītes dzejolis Harijam “Es vēlos...”
Es vēlos
pateikties tev
par mirkļiem stundām
visu kas bija
ir
mūsos
par kaislīgo
domu skrējieniem
par to
ka uzplaukt
vēlreiz man ļāvi
par prieku smiekliem
asarām
reizēm tik rūgtām
kā rūgtākās vērmeles
par visu
par visu
paldies !
Teksts: Sandra Balcere, Antuļu bibliotēkas vadītāja
Foto: Mārīte Kviese
