22. janvārī Rudbāržu Bērnu un jauniešu centrā notika pasākums “Barikādēm – 25”. Noskatījāmies dokumentālo filmu “Barikādes: būt vai nebūt Latvijai”, lai bērni labāk izprastu, kas ir barikādes un kāpēc tās vajadzīgas, kā arī pārdomās par šo trauksmaino un nemierīgo laiku dalījās M. Kviese, kura tolaik organizēja cilvēkus, lai brauktu uz barikādēm.

Arī pašai Mārītei šis bija emocionāli smags laiks, jo uz Rīgu devās viņas abi dēli, kuriem bija tikai 15 un 17 gadu. Bija neziņa kas notiks, sevišķi pēc asiņainajiem notikumiem Lietuvā. Par laimi visi, kuri aizbrauca uz Rīgu, sveiki un veseli atgriezās mājās. Tolaik Rudbāržos bija desu cehs, tāpēc uz Rīgu tika sūtīta gaļa, desas un maize. Kā stāstīja M. Kviese, toreiz neviens neatteica, visi bija vienoti – ja bija jābrauc, tad brauca. Šis laiks bija izšķirošs – būt vai nebūt brīvai un neatkarīgai valstij.

Šie notikumi ir mūsu Latvijas vēsture, kas jaunajai paaudzei jāzina. Jāzina, lai saprastu, ka mūsu brīvā, neatkarīgā Latvija nav pašsaprotams jēdziens, bet gan mūsu tautas lielā vienotība un gara spēks.

Teksts: Antra Bikše, jaunatnes lietu speciāliste Rudbāržos