17. novembrī Oskara Kalpaka Rudbāržu pamatskolā, Rudbāržu pilī, bija svētki – sagaidot Latvijas 98. dzimšanas dienu, pēc atjaunošanas tika atklāta pils Varoņzāle. Savukārt 18. novembrī, kā jau vairāk nekā 20 gadus, Rudbāržu skolas saime apkārtnes ļaudis aicināja uz Latvijas dzimšanas dienas svinībām pie skolas.
17. novembrī Oskara Kalpaka Rudbāržu pamatskolā, Rudbāržu pilī, bija svētki – sagaidot Latvijas 98. dzimšanas dienu, pēc atjaunošanas tika atklāta pils Varoņzāle. Bija ieradušies daudz ciemiņu – Saeimas deputātes Nellija Kleinberga un Solvita Āboltiņa, arhitektes Dita Lapiņa un Ināra Cine, zāles atjaunošanas būvdarbu vadītāji no firmas INBUV Toms Trubins un Juris Pavlovs, būvuzraugs Dainis Šēlis, projekta vadītāja no Skrundas novada pašvaldības Kristīne Vērdiņa un būvvaldes vadītājs Kaspars Dzenis, kā arī pašvaldības pārstāvji Aldis Zalgauckis, Guntis Putniņš, Inga Flugrāte, Dzintra Veģe un Ritvars Stepanovs.
Skolas direktors Dzintars Strauts klātesošajiem sniedza ieskatu 1919. gada vēsturiskajos notikumos Latvijā, kad tika izcīnīta Latvijas neatkarība un tieši no Rudbāržiem sākās Latvijas brīvības cīņu ceļš pulkveža Oskara Kalpaka vadībā.
Skolēni un bērnudārza bērni priecēja klātesošos ar dzeju, deju un dziesmām, pauda savas domas par pulkvedi Oskaru Kalpaku un Latviju – kas viņiem patīk Latvijā un kā viņi redz savu nākotni Latvijā. Nobeigumā visi nodziedāja emocionālu Zigmara Liepiņa dziesmu ar Kaspara Dimitera vārdiem “Svētī debesīs šo zemi”, kas aizkustināja klātesošos līdz pat asarām.
Dzintars Strauts pateicās ciemiņiem, dāvinot ziedus un suvenīrus, kas izgatavoti Rudbāržos no ozola koka. Arī aicinātie viesi uzrunāja klātesošos. Nellija Kleinberga: “Šis darbs ir mazs darbiņš Latvijai, bet liels Rudbāržiem un Skrundai. Kā dāvana novadam dzimšanas dienā. [..] Nedaudz vairāk kā pirms gada, es atceros, ka frakcijā ienesa vēstuli no Dzintara (O.Kalpaka Rudbāržu pamatskolas direktors), kurā viņš uzrunāja divas apvienības un lūdza atbalstīt šīs zāles renovāciju. Tā pagāja laiks un es sapratu, ka īsti tā pie sirds nav nevienam šo jautājumu paņemt savās rokās un nest kā dāvanu Latvijas simtgadē Rudbāržiem, un es uzrunāju savus kolēģus no Vienotības Kārli Šadurski un Solvitu Āboltiņu, kura paņēma šo darbu un aiznesa līdz galam. [..] Priecīgus valsts svētkus un ilgu mūžu skolai un šai zālei.”
Solvita Āboltiņa: “Novembris ir īpašs mēnesis Latvijai. Novembrī mēs ieguvām savu valsti, pēc gada gandrīz vai pazaudējām. Un tas, kāpēc mēs to nepazaudējām, ir sācies šeit. [..] Tas ir milzīgs gods būt zālē, kurai dots Varoņzāles vārds, kur tiešām ir tā dzīvā vēsture, kā stāstīja skolas direktors, ir bijuši cilvēki, kuri tajā brīdī nedomājot bija gatavi atdot dzīvību par savu valsti. Es negribu, ka Latviju sauc par mazu valsti, mēs esam neliela valsts, mēs esam svarīga valsts, mēs esam vienīgā valsts, kurā runā latviešu valodā, un tieši tāpēc 1918. gadā 18. novembrī mēs dibinājām savu valsti, un mēs to visu laiku esam sargājuši. 1919. gadā no šīs vietas sākās brīvības cīņas, kad cilvēki ar pārliecību, ka mums ir sava valsts jāsaglabā, gāja un ziedoja savu pašu dārgāko – dzīvību. [..] Vērojot jūsu uzstāšanos, manuprāt, tā ticība, cerība un mīlestība joprojām ir šai zālē, kur to atstāja mums kā mantojumu. Un es ļoti ceru, ka nevienam no mums nekad vairs nevajadzēs atkārtot to, ko darīja Oskars Kalpaks – kādā brīdī doties cīņā, lai aizstāvētu savu valsti ar ieročiem. [..] Bet tas, ko mēs varam savai valstij dāvināt, ir saglabāt to, kāpēc tā ir radusies, saglabāt atmiņu par tiem cilvēkiem, kuri ir stāvējuši tās pirmsākumos un katrs katru dienu to mīlēt. Un jums būs jādzīvo šajā valstī, un es ticu pēc tā, ko es redzēju, ka te dzīvos arī jūsu bērni un mazbērni, jo nav, taču, skaistākas vietas, nav zilāku debesu, nav zaļākas zāles, un vienīgā vieta, kur runā latviešu valodā, ir šeit. Tā ir mūsu dzimtene, tā ir mūsu Latvija, kurai rīt ir dzimšanas diena un mēs visi kopā sakām – daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija! Saules mūžu Latvijai!”
Dzintars Strauts: “Mēs nākotnē redzam šai zālē skaistus koncertus un publiku, kura beidzot ir sagaidījusi tos Rudbāržos. Tie tiešām ir sapņi, kurus mēs sapņojam.”
Jau vairāk nekā 20 gadus Rudbāržu skolas saime aicina apkārtnes ļaudis 18. novembrī uz Latvijas dzimšanas dienas svinībām pie skolas. Svētku prieku katrs pats sev var radīt, lūkojoties simtiem sveču liesmiņās, klausoties mūziku, apsveikuma vārdus un vērojot svētku salūtu. Kā cilvēki saka, salūts ar katru gadu kļūst aizvien skaistāks un skaistāks. Mums prieks būt kopā ar tik daudziem jaukiem cilvēkiem, kuri godā mūsu Latviju.
Tā kā dienu iepriekš tika atklāta restaurētā pils Varoņzāle ar lielisku akustiku, tad sadarbībā ar Skrundas Kultūras namu piedāvājām arī skaistu koncertu, ko novada ļaudīm dāvāja vokālais ansamblis Romance un jauniešu teātra dalībnieki.
Pilnīgi piekrītu. Paldies un ziedus ir pelnījis vienīgi tikai Strauta kungs.
vietējā. :: 24.11.2016 12:05:29
Bērnu priekšnesumi izskatās silti.Tik tos ziedus gan,tos ziedus Strautam atdodiet.
****PrEcInIeKs 007**** :: 24.11.2016 10:30:43
Vai, tad jau sākusies priekšvēlēšanu aģitācja.Aboltiņa sasparojusies,lien visos caurumos kur var.
vietējais :: 24.11.2016 10:11:28
Klau, PATRIOT! Koncerts bija pēc uguņošanas un uz to ļaudis gāja silti saģērbušies, iespējams mājas drēbēs, tāpēc nav ko gaidīt nez kādās drēbēs.Un ģērbtuve bija gatava atbildēt par atstātajām drēbēm ??
Patriots :: 24.11.2016 07:41:15
Man gribējās raudāt ieraugot pilno zāli koncertā virsdrēbēs. "Tik kulturāla Latviešu tauta". Kultūra taču sākas no mazmājiņas. Vecāki raujaties pēc naudas, bet padomājiet par kultūru.
