2011. gada 29. novembrī valdība apstiprināja grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredz izmaiņas GMI pabalsta saņēmējiem.

Likumprojekts paredz, ka no 2012. gada 1. janvāra, novērtējot pašvaldības sociālā dienesta klientu materiālo situāciju, ņems vērā vecāku pabalstu (līdz šim neņēma vērā pirmos 50 latus no vecāku pabalsta), ģimenes valsts pabalstu, bezdarbnieka stipendiju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas laikā, kā arī neformālās izglītības ieguves laikā.
Savukārt, lai pārietu no pasīvajiem sociālo pabalstu saņemšanas pasākumiem uz aktīvu darbspējīgo klientu iesaisti nodarbinātības pasākumos, vienlaikus aizsargājot pret iespējamu nedeklarētu nodarbinātību, likumprojekts paredz pašvaldības sociālā dienesta tiesības organizēt darbspējīgo klientu iesaisti pasākumos darba un sociālo prasmju saglabāšanai, atjaunošanai un apgūšanai.
Pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības tos darbspējīgos klientus, kuri saņem sociālo palīdzību vismaz trīs mēnešus pēc kārtas, izņemot: invaliditātes pensijas, vecuma pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējus; sievietes grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā, viena no bērna vecāku vai citas personas bērna kopšanas periodā; vienu no bērna invalīda vecākiem, ja bērns nesaņem piemērotus aprūpes pakalpojumus; personas vecumā no 15 gadiem, kuras iegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstskolā, iesaistīt darba un sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos (līdz divpadsmit stundām nedēļā, sadalot tās pa vairākām nedēļas dienām), kas rada labumu sabiedrībai un neaizvieto pašvaldības funkciju veicējus. Pašvaldības sociālais dienests slēdz līgumu ar darbspējīgo klientu, līgumā paredzot pasākumu vietu, laiku, abu pušu tiesības, pienākumus un atbildību.
Grozījumi arī nosaka, ka, ja pašvaldības sociālais dienests konstatē, ka klients spēj nodrošināt savas pamatvajadzības minimālā apmērā, šim dienestam ir tiesības atteikt klientam sociālās palīdzības pabalstu. Izmaiņas likumā nosaka, ka sociālās palīdzības pabalsti (ne tikai pabalsts GMI līmeņa nodrošināšanai) tiek samazināti vai netiek piešķirti, ja klients atteicies no līdzdarbības savas sociālās problēmas risināšanā, sniedzis nepatiesas ziņas vai nav tās sniedzis vispār.
Grozījumi arī paredz, ja cilvēks ilgstoši atradīsies ārstniecības iestādē, ieslodzījumā vai sociālās korekcijas izglītības iestādē, viņu neiekļaus mājsaimniecības sastāvā materiālā stāvokļa izvērtēšanai un attiecīgi sociālās palīdzības pabalsta apmēra aprēķināšanai. Līdz šim likumā tas nebija noteikts.
Minētās izmaiņas neattiecas uz cilvēkiem, kuri aprūpē bērnu vai citu apgādājamo, piedalās sociālās rehabilitācijas vai Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizētajos pasākumos.
Līdz ar izmaiņām likumā minētā norma attieksies uz visu sociālo palīdzību kopumā un noteiks nepieciešamību operatīvi reaģēt uz izmaiņām klienta sociālajā un materiālajā situācijā. Vienlaikus likumā iekļautas izmaiņas, kas paredz: ja sociālais dienests konstatēs, ka klients pabalstu ir saņēmis nepamatoti, viņam būs pienākums to atmaksāt. Savukārt, ja klients to atteiksies darīt, tad pašvaldības sociālais dienests Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā varēs atgūt šo pabalstu.

Informāciju sagatavoja Marika Rimša