25.aprīļa pēcpusdienā Nīkrāces saieta namā Ģimenes centra vadītāja Inese Ivāne aicināja iedzīvotājus uz pieredzes apmaiņu par darbiem dārzā. No sākuma viņa pastāstīja, kuri dārzeņi un augi satiek savā starpā dobēs. Esot tādi dārzi, kuros neaug dilles, var tās sēt, cik vēlas, bet vienalga neaugs. Vērmelei būtu jāaug katrā dārzā, jo tā atbaida kaitēkļus, bet tās novārījums nepatīk gliemežiem. Ir vēl daudzi citi augi, kas pasargās dārzus no kukaiņiem.

Piemēram, kreses atvaira laputis un kolorado vaboles, bet, iesējot to starp tomātiem, tie ātrāk ienākas. Biškrēsliņš nepatīk skudrām, laputīm un augļu mušiņām. Vērmeles esot arī labas pret kaulu sāpēm. Sajaucot vienādās daļās ar rūgušpienu, to liek komprešu veidā pie sāpošajām vietām.
Kad Inese pastāstīja par kapilāro laistīšanas sistēmu siltumnīcās, tad izvērsās diskusija par tomātu un gurķu audzēšanu. Pārsvarā visi tos audzē kopā vienā siltumnīcā, vienīgais citi paši ievāc sēklas, bet citi iegādājas stādus no pazīstamiem stādu audzētājiem.

Dālijas, lai labāk saglabātos, pēc salnām no rīta vajagot izrakt, paturēt laukā, lai nožūst un tad tikai vakarpusē nest uz pagrabu. Tulpes vajagot labāk rakt katru gadu, jo tām ir tendence ieaugt arvien dziļāk zemē.
Zenta padalījās savā pieredzē, ka ļoti gardas esot zemes mandeles, kuras var izaudzēt savā dārzā. Tās augot izskatoties pēc grīšļa, bet katras saknītes galā veidojoties mazs bumbulītis, kura garša esot līdzīga lazdu riekstiem.
Paldies Inesei par stāstījumu un pārējiem pēcpusdienas dalībniekiem, kuri padalījās ar savu pieredzi dārzu darbos!

Teksts un foto: Inga Koļesova