Skrundas novads

Sporta aktualitātes

Ciemojoties pie Arvīda Meņģa 90.dzimšanas dienā
Ievietots 01.09.2013 12:07:22

Skaistā, saulainā 29. augusta dienā ciemos pie Arvīda Meņģa viņa 90. dzimšanas dienā ieradās Latvijas Sporta veterānu/senioru savienības prezidents Daumants Znatnajs, savienības darbiniece Erna Griķe, Liepājas Sporta senioru kluba vadītāja Astrīda Zitmane, Liepājas pilsētas Sporta pārvaldes vadītājs Artis Lagzdiņš, Skrundas novada pašvaldības priekšsēdētājas vietnieks Aldis Zalgauckis, novada sporta dzīves vadītāja Aivita Emerberga, Rudbāržu pagasta pārvaldes vadītāja Dzintra Veģe, pagasta kultūras darba organizatore Dita Ņuņēvica, sociālā dienesta darbiniece Gunta Stiba, kādreizējā Sieksātes bibliotekāre Mirdza Liekmane, Latvijas Sporta muzeja pārstāve Rita Apine, vēsturnieks un publicists Alfrēds Leja, novadniece, žurnāliste un jaunības cīņu biedre sportā Olga Utkina, kā arī tuvākie kaimiņi.

Ar vārdiem: „Daudz baltu dieniņu Laimiņa dodi, Diženi, raženi dzīvojoti!” sākās soļotāja Arvīda Meņģa sumināšana. Tika teikti pateicības pilni vārdi par Latvijas un plašās Padomju Savienības rekordiem soļošanā, par godīgi nodzīvoto mūžu, par draugiem un draudzību soļošanas distancēs un ārpus tā. Skanēja muzikāli sveicieni. Jubilāra atmiņu stāsti raisījās tik viegli, it kā notikumi nebūtu notikuši iepriekšējā gadsimta četrdesmitajos un piecdesmitajos gados, bet vēl vakar. Gaišs optimisms un labvēlība pret pasauli staroja Arvīda acīs...

Arvīds Meņģis dzimis 1923. gada 29. augustā.

Trīspadsmit gadu vecumā Arvīds sāka apzinīgi pievērsties sportam. Liepājas puika sportot sāka vēl pirms kara, kad soļotājs un puiku elks Jānis Jambergs, redzot jaunā censoņa dedzību un neatlaidību, mudināja ne tikai skriet, bet arī soļot.

Jaunekļa gados viņš strādāja dzelzceļa darbnīcās. Tad nāca krievu un vācu okupācijas gadi. 1943. gadā 20. gadu vecumā Arvīdu paņēma vācu armijā – 19. divīzijā. Liepājas puikas uzzināja, ka Batē formēja Latvijas aviācijas bāzi. Arvīds aizgāja un pieteicās lidotāju skolā.

Divas nedēļas pavadīja Batē mācībās. Pēc tam tomēr visus pārsvieda uz Liepājas artilērijas prettanku bateriju. Tad ietrieca kaujās Krievijā – Opočkas sādžā, vēlāk Igaunijas ziemeļos. Līdz jau Latvijā, pie Blīdenes, Arvīdu vairākas reizes ievainoja. Tad no Liepājas ar kuģi pārsūtīja uz Vāciju – Varnemindi. 1945. gadā nonāca Saksijā – Anebergā. Verdenā izrakstīja no lazeretes, atzīstot, ka brūces sadzijušas. Nosūtīja uz amerikāņu karagūstekņu nometni. Vēlāk no lēģera atbrīvoja. Kādu laiciņu strādāja pie saimnieka lauku darbus. Arvīds palika krievu zonā. Krievu komendants izrakstīja zīmi, ka var braukt mājās. Ceļā uz mājām poļi apcietināja. Polijā strādāja valsts mežos un pat ar vēršiem zemi ara. Vēlāk viņš nonāca krievu rokās un filtrācijas nometnē.

1946. gada pavasarī uzsāka ceļu uz Latviju. Latvijā ik pa divām dienām rakstīja savu biogrāfiju. Beidzot palaida. A. Meņģi aizsūtīja strādāt uz Liepājas kokapstrādes fabriku „Baltija”. Tur nostrādāja no 1946. gada līdz 1984. gadam.

„Ziemā darba nebija, tāpēc arī es kļuvu par PSRS čempionu”, tā A. Meņgis mēdza jokot. Kad atkal atsāka sportot, Arvīdam jau bija 24 gadi. 1947. gadā sāka braukāt pa mačiem. Rīgā arodbiedrību spartakiādē 20 km palika otrais aiz Ādolfa Liepaskalna. Latvijas meistarsacīkstēs piecos kilometros palika ceturtais aiz Arnolda Krūkliņa, Pētera Zeltiņa un Ādolfa Liepaskalna. 30 kilometros izcīnīja otro vietu. Minētājai kompānijai pievienojās arī Arnolds Feldmanis, kas no 1948. gada Arvīdam „borēja”: „Tu gatavojies uz 20 kilometriem PSRS čempionātā, es uz 50 kilometriem. Tas būs lielākais pārsteigums!”

Un tas tiešām kļuva par pārsteigumu. 1949. gadā septembra sākumā bija jābrauc uz PSRS meistarsacīkstēm. Latvijas PSR pārstāvēja Krūkliņš, Zeltiņš, Liepaskalns, Feldmanis un Menģis. Sacensības sākās 3. septembrī. Starts 20 km svētdien, 4. septembrī. Uz starta izgāja ap 60 dalībnieku. A. Meņģis taktiski perfekti un lieliskā stilā uzvarēja.

No Arvīda stāstījuma 1988. gadā:” „ Es to uzvaru izcīnīju Kārlim Ulmanim par godu! Braucu mājās... Veselas divas stundas staigāju pa pilsētu. Kā kādu satiec, tā jāstāsta. Tik populārs es nekad nebiju bijis kā tajā gadā”.

Pēc izcīnītās PSRS čempiona zelta medaļas ar viņu sāka rēķināties kā ar potenciālu lielās valsts izlases dalībnieku. Vēlreiz lieliski sevi apliecināja 1950. gadā, nu jau kļūdams par divkārtēju PSRS čempionu 20 km distancē. A. Meņģi iekļāva PSRS izlasē startam Eiropas meistarsacīkstēs Briselē. Tomēr vieglatētikas izlases lielie dūži soļotājus tā arī nekur neaizsūtīja.

1952. gads. Olimpiskajam startam Helsinkos gatavojās P. Zeltiņš, A. Krūkliņš un A. Meņģis. Arvīds veiksmīgi pārvarēja atlases sietu, cerot nokļūt olimpiskajā stadionā 20 km distancē. Taču arī šoreiz tas bija tikai tāds solījuma burbulis, kas drīz vien pārplīsa. Viņa draugu A. Krūkliņu tālāk par Ļeningradu nelaida, Arvīdu izsēdināja nākošajā pieturā – Vīpuros, liekot atgriezties mājās. Tas bija smags trieciens.

Savu pirmo Latvijas PSR rekordu A. Meņģis sasniedza 1953. gadā 5000 m distancē. Vēl pēc gada Kijevā PSRS meistarsacīkstes sasniedza otru rekordu – 50 kilometros.

Latvietis bija kļuvis par pasaules klases soļotāju. Taču karš, sodāmība un iespējams arī tautība pārvilka svītru pašām augstākajām virsotnēm sportā.

A. Meņģis trīs reizes uzvarēja populārajā laikraksta „Sports” balvas izcīņā 30 km distancē (1956, 1958, 1961), 10 reizes bija republikas čempions, 20 reizes – Liepājas čempions, pārstāvēja sporta biedrību „Daugava”. Bija un palika savas dzimtās Liepājas patriots. Sportam veltīja garā mūža 20 gadus.

Tagad vecmeistars dzīvo Sieksātē „Audziņās” (Skrundas novada Rudbāržu pagasts). „Audziņas” atrodas brīnumjaukā Latvijas pleķītī. Netālu no Skrundas. 1988. gadā varēja nostāties kalna galā un no meža malas skatīties uz kara monstru – Skrundas lokatoru, kas izslējās pāri mežu zilganajām galvām. Tagad Skrundas lokators vairs nebiedē cilvēkus un negandē skaisto ainavu.

Jaunībā A. Meņģi sporta aprindās iesauca par „Kūrlandes ganu”. Bet jau pusmūža gados viņu mīļi sauca par Meņģīti...

Veselību un tādu pašu izturību kā garajās soļošanas distancēs Meņģītim vēl Latvijas Sporta muzejs, kuram Arvīds savā laikā dāvāja atmiņas un materiālus.

Teksts un foto - Rita Apine (Latvijas Sporta muzejs)

komentāri 1