10. martā Nīkrāces atpūtas centrā viesojās Ligita Veinberga, kura stāstīja par savu ceļojuma pieredzi Spānijā.
Vairāk nekā divas stundas pagāja nemanot, kā mirklis. Uzzinājām daudz interesantu un noderīgu lietu par Spānijas ceļiem, kuros dodas svētceļnieki no visas pasaules.

Cilvēks: Ligita Veinberga
Manam pašreizējam fiziskajam ķermenim ir 62 gadi,  bet tas netraucēja man veikt savu pirmo svētceļojumu un noiet vienai pašai Svētā Jēkaba ceļu Spānijā (Ziemeļu ceļu) 815 (860) km. Par šo ceļu iet un stāsta daudzi, bet katram tas ir ļoti individuāls. Manu stāstu mērķis ir iedvesmot mana gada gājuma cilvēkus.

Stāsts:
"Sāku interesēties par Santjago ceļu, gāju klausīties tos, kuri bija nogājuši šo ceļu, lasīju un skatījos internetā. Vienu dienu meita teica - beidz runāt un ej un nopirka man biļeti vienā virzienā uz Spāniju. Pusgadu bija laiks sagatavoties.

Ceļu sāku 2017. gada 29. aprīlī. Pirmā diena bija īsts pārbaudījums - lietus, vējš, īsta vētra kalnos. Vispār pirmā nedēļa bija izturības pārbaudījums. Neteikšu, ka bija viegli. Bet doma par tālāk neiešanu nebija. 

Gāju viena - es tā biju nolēmusi, gribēju iet kopā tikai ar sevi. Ar citiem ceļiniekiem vairāk komunicēju vakaros. Ejot tikai ar sevi, jutos patiesi brīva. Es gan smējos, gan raudāju, gan dziedāju, gan runājos ar sevi. Visu ceļu no pilsētas Irun Spānijas ziemeļrietumos līdz Santjago de Compostela (815-860 km) pieveicu 5 nedēļās, kā arī biju plānojusi. Ziemeļu ceļš skaitās grūtākais no visiem Santjago ceļiem, bet - izdevās.
Ikdienā pa iezīmēto ceļu es gāju ar domu - šodien iešu cik varēšu, bez stingri noteikta plāna un galamērķa. Uzticējos un paļāvos. Un viss vienmēr notika vislabākajā iespējamā variantā, galvenais, ka naktsmājas vienmēr bija. 
Ceļā satiku, sapazinos un sadraudzējos ar cilvēkiem no visas pasaules. Dažādi interesanti atgadījumi arī bija ceļā, tā kā stāstīt ir ko.

Secinājums: ne vecums, ne valoda nav šķērslis, lai dotos jebkurā ceļojumā arī viens pats.