Skrundas svētki šogad notika 20 gadu jubilejas zīmē, tādēļ šis skaitlis ik pa laikam izskanēja gan oficiālajos apsveikumos, gan koncertos un konkursos, gan ļaužu sarunās.

Svinīgajā pieņemšanā kultūras namā, kur pulcējās deputāti, domes darbinieki, uzņēmēji, novadnieki un viesi no citām pašvaldībām, varēja noskatīties Skrundas TV veidoto video retrospekciju, kā notikusi pilsētas attīstība. Latvijas jaunākās pilsētas kādreizējo vadītāju stāsti bija dažādi, bet secinājums viens: ir daudz ieguldīts un Skrunda ievērojami mainījusi izskatu.

Skrundeniekus sveica tuvākie draugi no Priekules un Auces pašvaldības, tālāku ceļu bija mērojuši Preiļu novada domes pārstāvji un skrundenieku draugi no Poltsamā (Igaunija), kuras mērs Jāns Aijots pasniedza Skrundas novada domes priekšsēdei Loretai Robežniecei senu pilsētas bildi. Tās otrā pusē ierāmēta pirms vairāk nekā desmit gadiem noslēgtā sadarbības līguma kopija. Savukārt ukraiņu draugi no Kosivas uz balli piektdienas vakarā nepaspēja, jo Lietuvā viņiem salūza transports. „Nezinu, ko nokavējām, bet viss, ko sestdien redzējām, bija gana piesātināts un aizraujošs,” pēc tradicionālā laivu nobrauciena atzina ukraiņu delegācijas pārstāvis Ramons Perčižoks.

Laivu parāde bija kulminācijas notikums, pilsētas estrāde un Ventas krasts bija ļaužu nosēts. Piedalījās 16 komandas. Kā norādīja kultūras nama menedžere Liene Krūmiņa, pēdējos gados tas ir rekordskaitlis. Pirmie finišēja igauņi, pēdējais – Skrundas aktīvists Mārtiņš Linde. Taču ātrums netika vērtēts, galvenais bija noformējums atbilstoši izjūtām par godu pilsētas jubilejai. Visas komandas saņēma balvas, bet īpaša pateicība M.Lindem, jo viņš piedalījies visos laivu braucienos, neatkarīgi no laika apstākļiem un citu atsaucības. Šoreiz viņš improvizēja par Sprīdīša tēmu un pēc skatītāju uzmundrinājuma „Gulbīti, gulbīti, kustini kājiņas!” atzina, ka Skrunda ir tā laimīgā zeme. M.Linde tradicionāli atklāja arī peldēšanās sezonu, šoreiz viņam pievienojās Normunds Danenbergs un Didzis Strazdiņš.
„Šito pasākumu vajadzēja rīkot jūlijā, tad nebūtu Ventmala jāpļauj – cilvēki nostaigātu,” smējās kāds skatītāju bariņš.

Vērtējot svētkus kopumā, L.Robežniece atzina, ka tie izdevušies galvenokārt trīs iemeslu dēļ: saulainā un siltā laika, programmas un daudzo smaidīgo cilvēku.

Informācija pārpublicēta no: www.kurzemnieks.lv

Raksta autors: Daina Tāfelberga

Foto: Daina Tāfelberga, Modris Rubenis