Pagājušā nedēļā, 8. un 10. martā, Skrundas jauniešu centra apmeklētāji iejutās pilsētplānotāju ādā un iesaistījās akcijā “Skrundas jaunie plānotāji”, kuras ietvaros jaunieši iesaistījās Skrundas pilsētvides novērtēšanā un attīstīja idejas Skrundas pilsētas attīstībai. Skrundas pilsētā aptuveni 15% iedzīvotāju ir vecumā līdz 14 gadiem – kā ievērot šīs sabiedrības daļas intereses?
Sabiedrības līdzdalība mūsdienās ir neatņemama attīstības plānošanas procesa sastāvdaļa. Ar sabiedrības līdzdalību tiek saprastas ikviena cilvēka iespējas iesaistīties sava novada plānošanā. Tomēr bērnu līdzdalībai, kura mūsdienās kļūst arvien populārāka, jāizmanto atšķirīgas, radošākas metodes. Tā ir būtiska, jo pieaugušais ne vienmēr spēj iejusties bērna lomā un paši bērni vislabāk var pastāstīt, kādā pilsētā viņi gribētu dzīvot. Tradicionāli bērnu līdzdalība tiek nodrošināta attīstības plānošanas 2 posmos – apkārtējās vides (gan dabas, gan sociālās, gan pilsētvides) novērtēšanā un nākotnes attīstības priekšlikumu izstrādē. Skrundas jaunieši pamēģināja abus.
Kas man patīk Skrundā un ko vajadzētu ieviest?
Pirmajā dienā skolēni piedalījās vairākās aktivitātēs, kuru mērķis bija gūt priekšstatu par to, kā bērni uztver Skrundas pilsētu. Sākumā jauniešu centra apmeklētājiem bija uzdevums aprakstīt, kuras vietas Skrundā viņiem patīk, kuras vajadzētu uzlabot un ko jaunu ieviest. Tika zīmētas mentālās kartes – subjektīvi Skrundas pilsētas plāni – ar kuru analīzes palīdzību iespējams noteikt, kuras vietas pilsētā ir svarīgas, bieži apmeklētas, pamanāmas. Tika aizpildītas anketas, lai uzzinātu, kurus ceļus skolēni izmanto, kur pilsētā iespējams pavadīt brīvo laiku, kā arī kuras teritorijas liekas bīstamas. Viens no interesantākajiem pirmās dienas uzdevumiem bija doties ārā un fotografēt patīkamās un ne tik patīkamās vietas pilsētā, izmantojot zaļus un sarkanus rāmjus, uzskatāmi parādot, kuras vietas attīstāmas un kur nepieciešami uzlabojumi. Sakārtotai videi ir liela nozīme, jo starp patīkamajām vietām tika parādīti labiekārtoti bērnu rotaļu laukumi, jauniešu centrs, kultūras nams, starp nepatīkamajām visvairāk dominēja pamestas mājas.
Skolēni fotografē vietas, kuras viņiem patīk un nepatīk.
Otrajā dienā jauniešu centra apmeklētāji kļuva par īstiem plānotājiem un izstrādāja priekšlikumus Padomu bļodas (zaļās teritorijas pie kultūras nama un topošā jauniešu centra) attīstībai. Vispirms tika veikts nopietns sākotnējais izvērtējums, no kura izrietēja idejas, kā attīstīt šo vietu. Starp priekšlikumiem bija priekšlikumi uzlabot celiņu kvalitāti, lai vieta būtu ērti pieejama arī vecākiem cilvēkiem un māmiņām ar ratiņiem, atkritumu savākšana, nojumes un kafejnīcas iekārtošana, kā arī dažādu spēļu elementu ierīkošana. Drošība arī tika atzīta par svarīgu faktoru – tika minēta apgaismojuma iekārtošana, kā arī jaunieši bija nobažījušies, vai teritorijas vidū esošajā nelielajā ūdenstilpnē neiekritīs kāds jaunāks bērns. Diskusijās bērni atzina – pagaidām vieta atgādina laukumu, kuram iziet cauri, bet tajā nav pārāk daudz iemeslu uzkavēties ilgāk. Bērnuprāt, to varētu labot, ierīkojot apstādījumus, šūpoles un kādu skulptūru.
Bērni izvērtē un izstrādā attīstības priekšlikumus Padomu bļodas attīstībai.
Kaut arī sākotnējais akcijas mērķis bija iegūt datus maģistra darbam par bērniem draudzīgu pilsētu plānošanu, iegūtā informācija deva daudz vērtīgu ideju Skrundas novada pašvaldības attīstības nodaļai. Jāatceras, ka iesaistoties pilsētplānošanā bērni un jaunieši ne tikai sniedz informāciju pašvaldības darbiniekiem, bet arī mācās – attīsta novērošanas, diskusiju un izvērtēšanas prasmes. Iesaistīšana bērnībā veicina aktīvas sabiedrības veidošanos ilgtermiņā. Liels paldies Zanei Eglītei, Baibai Eversonei un Skrundas jauniešu centra apmeklētājiem, kas aktīvi iesaistījās un līdzdarbojās akcijā!
Teksts un foto: Liene Stikāne, LU Telpiskās attīstības plānošanas maģistra 2. kursa studente
E-pasts: liene.stikane@gmail.com
