Nīkrāces pamatskolas pirmās un septītās klases skolēni viesojās pie uzņēmējā Jura Jaunzema “Dzeldas HES” teritorijā. Viesošanās mērķis bija uzzināt, kā ūdens, veicot darbu, var saražot elektroenerģiju. Lai gan daudziem šī vieta ir pazīstama un labi zināma, šī bija iespēja iepazīt to no citas puses, daudz ko interesantu uzzinot no Jura Jaunzema par “Dzeldas HES” celtniecību, kā šī iecere radusies viņa tēvam un kā viņš šo ieceri īstenojis. 

Ūdens ir ne tikai dzīvības šūpulis, bet arī milzīga enerģijas krātuve. Ūdens spēks – kā jau mūžīga stihija – ir viens no senajiem atjaunošanas enerģijas veidiem. Gandrīz visas mazās HES, kas Latvijā ražo strāvu, uzbūvētas vai atjaunotas pēdējo desmit gadu laikā. Lai saražotu elektroenerģiju, ūdens spēks ir atkarīgs no vairākiem faktoriem – no tā, cik daudz ūdens caur aizsprostu iztek vienā sekundē, no caurteces, no dambja augstuma, no spiediena augstuma, no smaguma spēka. 

Juris Jaunzems mums ļoti saprotami izklāstīja sarežģīto procesu, kā tiek iegūta elektroenerģija. Pastāstīja, kā notika ūdens baseina celtniecība, kur tiek uzglabāts ūdens, un kā aizsprosts paceļ ūdenslīmeni upē un izveido ūdenskrātuvi. Mūs ieveda HES telpā un parādīja, kā ūdens plūsma griež turbīnas. Redzējām, kā strauji upē ceļas ūdens līmenis un kā ūdens šo darbu veic, ar lielu spēku šļākdams gāžoties upē. HES telpā redzējām arī elektrovadības skapi, kas uzskaita saražoto jaudu un ģeneratoru, kas ražo strāvu. 

Ļoti interesanti bija vērot, kā ūdens gāžas upē un kā strauji ceļas līmenis. Zēni ar lielu interesi visu vēroja un klausījās stāstījumā, uzdeva dažādus jautājumus par HES darbību. Arī pirmās klases meitenes ar lielu interesi un sajūsmu visu vēroja. Pēc HES apskates mums atļāva apskatīt, kāda izskatās upe, kur ūdens līmenis ir mazs. Tā bija akmeņaina, šeit skolēni varēja pastaigāt pa akmeņaino upes gultni un apskatīt kādi augi aug zem ūdens un arī dažādus ūdens dzīvniekus. 

Skolēni bija gandarīti par dzirdēto un redzēto. Viņi atzina, ka bija jauka ekskursija, jo ieguvām daudz jaunu zināšanu.

Liels paldies Jurim Jaunzemam par silto uzņemšanu, interesanto stāstījumu un redzēto!

Teksts un foto: Mārīte Vanaga, Nīkrāces pamatskolas skolotāja