Meža  meistardienas ietvaros 7. un 5. klases skolēni un  daži vecāki apmeklēja Pokaiņu mežu. Pokaiņu  mežs ir neparasts tūrisma objekts ar savu brīnumaino nostāstu dēļ. Daudz  bijām dzirdējuši un lasījuši par šo savdabīgo vietu, bet tagad to varējām izbaudīt paši.

Pokaiņi ir ainaviskais mežs, kuram noslēpumainību piešķir neparastie akmeņu krāvumi. Mežs ir skaists, labi sakopts, neizjaucot dabīgumu. 

Pastaigājoties pa meža takām varējām labi relaksēties, elpot svaigo gaisu pēc lietus, garšojot savdabīgās zaķu skābenes, jaunos egļu pumpurus, kuri katrai eglei garšo savādāk un tas piedeva vēl vairāk svaiguma un enerģijas. Nenoliedzami ir tas, ka Pokaiņi izstaro enerģijas strāvojumus, citi redz vīzijas vai informācijas plūsmu.

Lielajiem akmeņiem ir doti savdabīgi nosaukumi - Līgavas akmens, Laimas galds, Akmens dziednieks, Tēva akmens, Zintnieku laiva. Šiem akmeņiem piedēvē spējas. Arī mēs centāmies uzņemt šīs maģiskās akmens spējas.  

Ekstrasensi un zinātnieki Pokaiņus uzskata par senu svētvietu. Daudziem akmeņiem ir stingri noteikts strāvojumus  - tie atrodas āderu krustpunktos. Ar stāviem pauguriem un dziļām ielejām, avotiem un dīķīšiem Pokaiņu mežs veido krāšņas, gleznainas ainavas, tāpēc ir kā radītas klusām  pastaigām. Pokaiņu mežs ir diezgan kluss, putni nedzied tik skaļi, kā citos mežos. 

Pastaigājoties pa šo mežu, nejūtam nogurumu, kaut bija jānostaigā vairāki kilometri. Bija brauciens izdevies, jo atpūtāmies, uzņēmām jauku enerģijas devu un atdevām savu nogurumu akmeņiem. Esam uzlādējušies ar jaunu enerģijas devu, lai varētu strādāt ar lielāku atdevi.

Teksts un  foto: Nīkrāces pamatskolas skolotāja Mārīte Vanaga