Pavasaris ir īstais laiks, kad dabas mīļiem un zinātgribētājiem doties putnus lūkot un ausīties. Tomēr, vai putnus vērot ir tik vienkārši? To 24. aprīlī noskaidrot devās Nīkrāces pamatskolas 4., 5. un 6. klases skolēni un viņu audzinātājas Inese Matsate-Matsone un Elīna Linkovska.
Lai to izdarītu, devāmies uz Ķemeriem, no kurienes mūsu ceļš veda tālāk uz Kaņieru ezeru. Tur mūs sagaidīja gidi Kaspars Funts un Dmitrijs Boiko, kuriem pašiem patīk vērot un novērot putnus, jo viņi ir ornitologi.
Ekskursija iesākās ar putnu balsu klausīšanos. Saklausījām žubīti, kura, kā izrādās, ir Latvijā izplatītākais putns, dzirdējām arī lielo dumpi.
Tālāk devāmies uz skatu torni, lai novērotu, kādi putni atrodas Kaņiera ezerā. Lai labāk saskatītu putnus, skolēniem tika iedoti binokļi, putnus varēja vērot arī ar teleskopa palīdzību. Kā atzina mūs grupas gidi, mēs bijām vieni no veiksminiekiem, kuriem izdevies ieraudzīt jūras ērgli, kurš, it kā mums pozēdams, lepni sēdēja eglē – parasti to izdodoties redzēt tikai lidojam.
Tad mūs sagaidīja vēl lielāks piedzīvojums, jo devāmies Kaņiera ezerā pa peldošajām laipām. Skolēnu emocijas bija dažādas – vieniem patika šī šūpojošā sajūta, bet citiem – gluži pretēji – tas nelikās nekas patīkams.
Tālāk mūsu ceļš veda uz Engures jūrmalu, kur baudījām pusdienu pikniku un turpinājām vērot putnus. Jūrā mūs pārsteidza melnais jūras krauklis – vērojām, kā tas žāvē savas spalvas, jo, viņam ienirstot, tās paliek slapjas, tāpēc ar vēja un saules palīdzību nākas tās izžāvēt. Ar teleskopa palīdzību pat no Engures jūrmalas saskatījām Latvijas televīzijas torni. Kā atzina gidi, to nevarot redzēt bieži un taisnā gaisa līnijā tas esot vien aptuveni 60 km attālumā.
Putnu vērošana var kļūt par interesantu aktivitāti ģimenes un draugu lokā un, iespējams, pat pāraugt hobijā vai aizrautīgā sacensībā, lai noskaidrotu, kurš atklās vairāk putnu. Iesim dabā un klausīsimies, kā putni vītero, pogo, čivina, svilpo, žadzina, bungo vai ķērc, un vērosim tos!
Teksts un foto: Elīna Linkovska, Nīkrāces pamatskolas skolotāja
