28.augustā ikviens interesents atkal tika aicināts piedalīties velodienā. Šoreiz bija ceļojums Sieksātes virzienā. Dalībniekus neatturēja ne brāzmainais vējš, ne veicamie rudens dārza darbi.
Pirmais pieturas punkts pēc 7 pretvējā nobrauktiem kilometriem bija keramikas darbnīca „Vilki”. Mūs sagaidīja māju saimniece keramiķe Guna Rubeža, kura izrādīja gan gatavos māla izstrādājumus, gan darbnīcu, gan pašu trauku darināšanas procesu- no māla pikuča mūsu acu priekšā tapa krūze. Mēs izmantojām izdevību un iegādājāmies keramiķes darinājumus. Atmiņai kopīga fotogrāfija ar viesmīlīgo saimnieci, un varam doties tālāk.

Tālāk mūsu plāns ir paviesoties pie šī gada sakoptāko māju saimniekiem Induļa un Dzintras Zīlīšiem, kuri ir stādaudzētavas „Grigaļi” īpašnieki. Lai arī saimniekiem darba pilnas rokas, vācot kartupeļu ražu, viņiem atliek sprīdis laika mums parādīt savu iekopto saimniecību. Milzīgajās siltumnīcās aug mazas priedītes un eglītes, bet uz lauka sava vieta bērziem un lielākiem skujkoku stādiem. Kur vien skats sniedzas- lieli un mazi meža stādi. Mūsu uzmanību piesaista arī dīķmalā augošais Skrundas novada dižozols. Saimnieks pastāstīja, ka ozola stumbra apkārtmērs ik pēc desmit gadiem tiekot mērīts. Mums ir līdzi mērlente un ozolu izmērām paši. Mums sanāca 6 metri un 71 cm jeb sešu velobraucēju izstieptas rokas. Ozola pamatnē ir ievērojams caurums, un saimnieki smej,- ja tam, kas tur ielīdīs, iekodīs sirsenis -garantēta veselība līdz mūža beigām. Sasmēluši ozola enerģiju un spēku, dodamies uz Berghofas muižu. Tur apstaigājam apkārtni un, pirms došanās prom, iestiprināmies ar līdzpaņemtajām maizītēm. Uz mājām braukt ir pavisam viegli, jo vējš pūš no mugurpuses un kalns vijas uz leju. Kopā esam pieveikuši 23 km. Nākamais velobrauciens būs pretī zelta rudenim.

Teksts un foto- Aivita Emerberga