Skrundas jauniešu centra jaunieši uz labiem darbiem nav jāmudina – būdami atsaucīgi un rosīgi, viņi atrod arī laiku, lai senioriem ne vien īsinātu tumšos vakarus, aprunājoties un palasot priekšā, bet arī darinātu siltas cepures un cimdus ziemas pastaigām.
Pēc viesošanās Skrundas veselības un sociālās aprūpes centrā, sniedzot nelielus priekšnesumus iestādes klientiem, Skrundas jaunieši atsaucās iestādes vadītājas Sigitas Picules aicinājumam doties uz aprūpes centru arī ikdienā, lai īsinātu laiku mūsu senioriem un padarītu viņu ikdienu daudzveidīgāku. Vairākas Skrundas jaunietes trešdienu vakarus velta, lai kopā ar mūsu senioriem palasītu grāmatas, padziedātu vai sirsnīgi parunātu par dzīvi.
Sirsnīgs un iedvesmojošs ir arī meiteņu stāstītais par saviem iespaidiem:
Dārta Kuļvinska: “Trešdienu vakaros es dodos uz Skrundas aprūpes centru, kur satieku daudz senjorus. Pirmajā dienā es biju uztraukusies, dodoties tur, bet ātri iejutos un sadraudzējos ar cilvēkiem. Es jūtos kā viņu draugs, jo, aizejot tur, viņu sejās uzreiz parādās smaids. Mēs lasām viņiem dzejoļus, pasakas, stāstām kā mums gāja skolā un klausāmies, ko viņi stāsta mums. Dažreiz mēs stāstām anekdotes un kopā smejamies. Es no tā gūstu labas emocija un jūtos labi, ka varu viņus iepriecināt.”
Samanta Lēvalde: “Trešdienu vakaros es ar klasesbiedrenēm dodos uz Skrundas aprūpes namu. Šie labie darbi man iededz sirsniņā jaunu gaismu. Skatoties mīļo senjoru acīs un dzirdot viņu smieklus, tu jūti – tas ir labs darbs. Es tur jūtos mājīgi un sirsnīgi. Ar senjoriem mēs iepazīstamies, parunājam, lasām dzejolīšus, dziedam dziesmas un t.t. Turpināšu iet un gūt labas emocijas!”
Lai mūsu senioru pastaigas ziemas mēnešos būtu omulīgas, jaunieši lēma, ka Skrundas jauniešu centrs pārvērtīsies par labo nodomu darbnīcu, kurā nu top siltas cepures, mīkstas šallītes un pūkaini cimdi, liekot lietā mūsu draugu – šūšanas uzņēmuma “North 66” – dāvinātos plīša audumu atgriezumus. Virsvadību šūšanas procesā uzņēmusies Elīza Janvāre.
Izrādās, ka šūšana un piegriešana ir labs pacietības pārbaudes veids, jo darbu laikā gadās arī pa kādai kļūdai. Protams, neizpaliek emocijas, un auduma gabali mēdz aizlidot pa gaisu, izskanot vārdiem: „Nekad vairs neko nešūšu!” Bet, kad emocijas norimst, apņēmība turpināt iesākto atgriežas, un darbi rit uz priekšu, labu domu pavadīti.
Liels paldies mūsu brīvprātīgajam palīgam, Birutai Eversonei, kura mūs apmācīja šūšanas un piegriešanas procesā, lai rezultāts būtu glīts un kvalitatīvs.
Teksts un foto: Baiba Eversone, Skrundas novada pašvaldības jaunatnes lietu speciāliste, un Didzis Strazdiņš, Skrundas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists
