“Jaunietis jaunietim” – vienaudžu izglītības koncepts, kas nu atspoguļots arī gleznās, kuras apskatāmas Skrundas novada multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra telpās. Absolvējot Saldus mūzikas un mākslas skolu, Skrundas jauniete Anete Bivbāne nolēma izstrādāt diplomdarbu, radot gleznu sēriju, kurā atspoguļotas Anetes un viņas vienaudžu, jauniešu vecumā no 16 līdz 20 gadiem, emocijas, kā arī spēja un vēlme vienam otru atbalstīt, iedvesmot, nododot tālāk vienaudžiem zināšanas un prasmes.

“Mēs savas emocijas nododam viens otram. Tā ir kā dzīves ķēde. Mēs viens otru mācām, palīdzam sasniegt panākumus un ceļā uz panākumiem dalāmies ar savām prasmēm, emocijām un sajūtām. Tā radās gleznas “Jaunietis jaunietim”,” stāsta Anete.

Pirms gleznu tapšanas Anete veica priekšizpēti par sajūtām un emocijām, kas valda jauniešu centrā, kurā pulcējas viņas vienaudži. Uzrunājot apmeklētājus, un individuālu sarunu ceļā viņa noskaidroja galvenos faktus, kas nu atspoguļoti gleznā. “Nācu uz jauniešu centru, kur pati jūtos piederīga, atbalstīta, uzrunāju jauniešus, liku aizvērt acis un liku iztēloties sajūtas, kādas valda šai konkrētajā brīdī: apjukums, drosme, radošums, pašpārliecība. Katram bija savs individuālais stāts, jo šis ir laiks, kad jāizlemj par savu nākotni, kad pārņem neziņa, ko darīt nākamajā dzīves posmā. Es sajutos īpaša, jo viņi, stāstot savas emocijas un sajūtas, man uzticējās,” stāsta Anete.

Anete sarunā min, ka viņu uz šo darbu iedvesmoja apkārt esošie cilvēki. Anete atklāj, ka gleznā atspoguļotā meitene ir viņas māsa. “Es izvēlējos gleznot pazīstamus cilvēkus. Es zinu viņu emocijas, raksturu. Māsa ir tas cilvēks, uz kuru es skatos kā uz paraugu. No vienas puses – pat sacenšos ar viņu, bet man ir svarīgi, ka es uz viņu varu paļauties.”

Pārrunājot detaļas par gleznu izvietojumu, Anete uzsvēra, ka gleznām jābūt atšķirīgos līmeņos: gleznai, kurā atspoguļots puisis, jābūt novietotai augstāk, savukārt gleznai, kurā atspoguļota meitene, jābūt novietotai nedaudz zemāk. Arī gleznu izvietojums cieši saistīts ar šī vecumposma jauniešu emocijām, spēju tās paust, sniegt atbalstu un vajadzību atbalstu saņemt. Meitenes uz leju vērstais skatiens liecina par mulsumu, bet puiša gleznas izvietojums nedaudz augstāk, simbolizē spēju atbalstīt. Katram ir svarīgi apzināties, ka blakus ir cilvēks, kas tevi iedrošina, uzmundrina, atbalsta, īpaši šajā vecumā. Anete klāsta: “Gribējās pamainīt lomas, atspoguļojot gaidas, ka lielāka pašpārliecinātība, spēja sniegt atbalstu piemīt zēnam, kaut biežāk šajā vecumposmā ierasts, ka meitenes vairāk uzdrīkstas, atbalsta, vairāk parāda sevi – cita ar izskatu, cita ar paveiktajiem darbiem.”

Gleznās, tāpat kā jauniešu emocijās, vērojama dažādība – spilgtākas krāsas mijas ar piezemētākiem toņiem. Anete sarunas gaitā skaidro arī krāsu nozīmi, vēloties caur krāsām nodot vēstījumu skatītājam.

Zilā krāsa simbolizē drosmi, dzeltenā – radošumu, sarkanā – pašpārliecību, zaļā krāsa – rūpes. Dzelteni oranžīgie toņi gleznā, kurā redzams zēns, parādās fragmentāri, bet raugoties uz meiteni – ādas krāsa ir piesātināta ar dzeltenīgi oranžo toni. “Jo meitenes sevi vairāk prot izpaust, vēloties parādīt savu radošumu. Zēni to vairāk patur pie sevis. Mainoties vecumam, radošuma izpausme gleznā varētu izskatīties savādāk,” skaidro Anete.

Savukārt, ja lūkojamies gleznā, drosme jeb zilie toņi dominē, atspoguļojot zēnu. “Meitene pārklāta ar vieglu, zilu plīvuru, turpretī atspoguļojot zēnu – zilā krāsa lietota koncentrētāka,” tā Anete.

Zaļā krāsa un brūngani zaļie toņi simbolizē rūpes. “Katrā mīt instinkts rūpēties… katram ir uzdevums – rūpēties par otru. Arī jauniešu centrā mēs esam kā viena ģimene, un mūsu uzdevums ir turēties kopā, aizstāvēt un rūpēties. Atnākot uz jauniešu centru, es jūtos kā lielā māsa. Esmu šeit ieguvusi draugus, kurus satiekot, gribas apskaut… rodas laimes sajūta. Iekļauj dienā apskāvienu, apskauj dienā kaut vienu cilvēku, lai ne tikai tu, bet arī otrs cilvēks justos jauki un labi,” atgādina Anete.

Katrs mēs šīs gleznas uztversim citādi. Tādēļ ikviens, izlasot mākslinieces Anetes Bivbānes vēstījumu, aicināts ienākt jauniešu centrā, veltīt laiku gleznu aplūkošanai, smelties iedvesmu, atrast gleznā arī savas sajūtas un emocijas, kā arī izprast, cik svarīgi šai dzīvē ir sniegt atbalstu un to arī saņemt.

Teksts un foto: Baiba Eversone, Skrundas novada pašvaldības jaunatnes lietu speciāliste