Šogad visos novados cēlusies lauksaimnieciski izmantojamās zemes kadastrālā vērtība. Pēc Valsts zemes dienesta datiem, vidēji par 10 līdz 15 procentiem. Taču Skrundas novada Raņķu pagastā, Talsu novada Balgales un Virbu pagastos, Viļakas novada Šķilbēnu pagastā, Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Strenču novada Jērcēnu pagastā, Jelgavas novada Sesavas pagastā vērtību kāpums zemei pārsniedz 30 procentus.

Novadu pašvaldībās vaicāju, kāds nekustamā īpašuma nodoklis šogad būs jāmaksā šo pagastu zemes īpašniekiem, ņemot vērā zemes kadastrālo vērtību celšanos.

Nodokļa maksātājus glābs ierobežojums

Skrundas, Talsu, Gulbenes, Jelgavas un citu novadu pašvaldībās vēsta, ka nodokļa maksājumu paziņojumi visiem zemes īpašniekiem vēl nav izsūtīti, tie jāizsūta līdz 15. februārim. No lielāka nodokļu sloga zemes īpašniekus šogad vēl paglābs pašvaldību saistošajos noteikumos pieņemtais ierobežojums – nodokļa summas nepārsniegs 25 procentus no pērn maksātajām.

Skrundas novada pašvaldības nodokļu administratore Aija Kāpiņa atzīst: ja šī ierobežojuma nebūtu, nodoklis būtu jūtams daudziem zemes īpašniekiem. Piemēram, pērn Raņķu pagastā ap 111 hektāru lielam lauksaimnieciski izmantojamās zemes gabalam kadastrālā vērtība bijusi 38 295 lati jeb 54 489 eiro. Šogad – 73 875 eiro. Pērn ar 25% ierobežojumu zemes īpašnieks maksāja 480 latus jeb ap 683 eiro, bet šogad viņam būs jāmaksā 853 eiro. Toties bez nodokļa pieauguma 25% ierobežojuma nodokļa summa būtu 1108 eiro – aptuveni divreiz vairāk, nekā īpašnieks maksāja pērn.

Zeme arvien vērtīgāka

Talsu novada pašvaldības nodokļu ekonomiste Ramona Riekstniece ziņo, ka Virbu pagastā un Balgales pagastā zemes kadastrālā vērtība cēlusies pat par 40 līdz 50 procentiem. Savukārt nodokļa summas, ja nebūtu pašvaldības noteiktā ierobežojuma, pieaugtu par aptuveni trešdaļu no pagājušajā gadā maksātajām.

Jelgavas novada pašvaldības galvenā nodokļu administratore Alla Jemeļjaņenko atklāj, ka šogad Sesavas novadā zemei kadastrālā vērtība kāpusi par 25 līdz 35 procentiem. “Nesaglabājot 25 procentu nodokļa pieauguma ierobežojumu, nodokļa summas pieaugtu dramatiski. Pat ar visu ierobežojumu aizvadīto piecu gadu laikā iedzīvotājiem nodoklis palielinājies trīskārt,” viņa atzīst.

Viļakas novada pašvaldības finanšu un grāmatvedības nodaļas nekustamā īpašuma administratore Nadežda Koz­lovska vēsta, ka šogad Šķilbēnu pagasta lauksaimnieciski izmantojamās zemes kadastrālā vērtība cēlusies vidēji par 37 līdz 39 procentiem. Tā kā šim gadam nodokļa pieauguma ierobežojumu pašvaldība nav noteikusi, īpašniekiem būs jāmaksā pilna nodokļa summa. Piemēram, par 13,9 hekt­āriem pērn īpašnieks maksājis 43,65 latus. Šogad būs jāmaksā 84,87 eiro (59,65 lati). Pērn 22 hektāru zemes īpašnieks maksāja 71,61 latu, bet šogad viņam jau būs jāmaksā 141,77 eiro (99,64 lati), tātad par aptuveni 30 procentiem vairāk.

Gulbenes novada Galgauskas pagasta pārvaldes nodokļu inspektore Sanita Grosberga izrēķinājusi, ka lauksaimnieciski izmantojamās zemes kadastrālā vērtība pagastā kāpusi par aptuveni 27 procentiem. Arī viņa piekrīt, ka šogad pārāk lielu nodokļa slogu pagastā vēl nejutīs tāpēc, ka pašvaldība saglabājusi 25 procentu ierobežojumu. Piemēram, par 62,4 hektāriem zemes pagājušajā gadā Galgauskas pagastā īpašniekam bija jāmaksā 111 lati, bet šogad – 197,76 eiro (139 lati). Ja šā ierobežojuma nebūtu, nodokļa summas celtos aptuveni par ceturtdaļu.

Uz ārzemnieku un biogāzes rēķina

Novadu pašvaldību pārstāvji atzīst, ka kadastrālo vērtību kāpumu noteicis darījumu skaits un darījumu līgumos uzrādītās summas. To aizvadītajos gados minētajos pagastos bijis vairāk un darījumu summas lielākas nekā citur. Taču daži šaubās, vai šīs summas ir ekonomiski pamatotas, proti, vai atbilst novadu ekonomiskajai attīstībai un vietējo iedzīvotāju maksātspējai.

Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Alla Jemeļjaņenko spriež, ka Sesavas pagastā zemes vērtība cēlusies uz dažu lielsaimnieku rēķina, kuri nopirkto zemi galvenokārt izmanto kukurūzas audzēšanai un biogāzes ražošanai. Agronomi jau vairākkārt teikuši, ka šādi lielas zemes platības, kuras varētu izmantot pārtikas ražošanai, patiesībā tiek izniekotas.

Skrundas novada pašvaldības zemes lietu speciālists Normunds Danenbergs stāsta, ka aizvadītajos gados nadzīgākie zemes pircēji Raņķu pagastā bijuši vāciešiem piederošie uzņēmumi “Agro Kurzeme”, “Agro Baltika” un citi. Vietējie pirkuši zemi caurmērā par 1000 latiem hekt­ārā, bet vāciešu firmās maksājuši 2000 latu par hektāru. Iznākumā zemes kadastrālā vērtība pieaug un vietējiem iedzīvotājiem ceļas nodoklis nevis uz tirgus uzplaukuma vai lielākas saimnieciskās rosības, bet uz dažu ārzemju firmu rēķina.

“Raņķu pagastā lauksaimnieciski izmantojamās zemes platības lielākoties stiepjas gar Ventas krastu Kuldīgas virzienā. Ja “treknajos” gados divus hektārus Ventmalā pirka par 40 000 latu nevis lauksaimnieciskai izmantošanai, bet apbūvei, vai kāds brīnums, ka aizvadītajos gados pagastā tik ievērojami cēlies kadastrālais novērtējums?” piebilst Normunds Danenbergs.

Kā viņš stāsta, pagājušajā gadā vēl pirms jauno kadastrālo vērtību apstiprināšanas Ministru kabinetā vairāku novadu pašvaldību pārstāvji Rīgā mēģinājuši pārliecināt Valsts zemes dienestu, ka tik krasai zemes vērtību celšanai patiesībā nebūtu iemesla – tie nav samērīgi ar iedzīvotāju ienākumiem un maksātspēju – un ka lielāki nodokļi iztukšos daudzu vietējo iedzīvotāju jau tā paplānos naudas maciņus. “Bet neko jau nepanācām,” viņš turpina, “Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš mums paskaidroja, ka kadastrālās vērtības noteikšana bal­stās uz tirgus darījumu vērtībām un punkts.”

Valdībai jādomā par sekām

Kā zināms, Valsts zemes dienesta plānos ir pakāpeniski pievilkt zemes kadastrālo vērtību līdz 85 procentu apmēram no tirgus vērtības. Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) Balvu biroja vadītājs Ivars Logins uzskata, ka valdībai būtu jādomā par sekām, kādas radītu šis plāns. Jau tagad daudzi mazturīgi lauku iedzīvotāji un pensionāri ar grūtībām nomaksā nodokļus. Vērtību celšana palielinās nekustamā īpašuma nodokļa parādnieku skaitu un parādu apmērus. Palielinot zemes kadastrālo vērtību, mazturīgie laucinieki nespēs nomaksāt nodokļus un būs spiesti pārdot zemi, no kuras viņi pašlaik pārtiek.

Pēc Ivara Logina domām, nebūtu iemesla zemes kadastrālo vērtību tuvināt zemes tirgus cenai. Tā kā zemes tirgus vērtība svārstās atkarībā no pieprasījuma un piedāvājuma, jāšaubās, vai Valsts zemes dienests spēs izsekot svārstībām līdzi, piebilst LLKC Balvu pārstāvis.

Informācija pārpublicēta no laikraksta ”Latvijas Avīze” (03.02.2014)

Teksts: Zigfrīds Dzedulis

Foto: LETA

http://www.la.lv/zemes-pardosana-cel-ipasuma-nodokli/